Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grautiņš
grautiņš -a, v.
1.Postīšana, demolēšana.
Piemēri..sākās grautiņš - lūza un plīsa, tarkšķēja pret grīdu triecami metāla priekšmeti, klirkstēja spoguļi, stikla un fajansa trauki..
2.Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
Piemēri..sākās ebreju grautiņš. Manu mati iegrūda aka... tēvu nosita ar bezmēnu...
Avoti: 3. sējums