Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gravīra
gravīra -as, s.
1.Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem – attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
2.Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
PiemēriCēls svinīgums raksturo daudzas Kubas mākslinieku gravīras.
  • Cēls svinīgums raksturo daudzas Kubas mākslinieku gravīras.
  • Nesen Kultūras ministrijas komisija pieņēma kolekciju, kurā ir 110 gleznas, ap 200 gravīru, kā arī tēlniecības darbi.
Avoti: 3. sējums