Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gravīra
gravīra -as, s.
1.Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem — attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
2.Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
PiemēriCēls svinīgums raksturo daudzas Kubas mākslinieku gravīras.
Avoti: 3. sējums