greizsirdība
greizsirdība -as, s.; parasti vsk.
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
PiemēriGreizsirdības jūtas.
1.1.reti Skaudība, nenovīdība.
PiemēriHarijs izjuta pat it kā greizsirdību, ka pa atvaļinājuma laiku to [kuģi] uztic kādam citam kapteinim.
Avoti: 3. sējums