greizsirdība
greizsirdība -as, s.; parasti vsk.
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
PiemēriGreizsirdības jūtas.
- Greizsirdības jūtas.
- Mokoša greizsirdība.
- Greizsirdības sūro malku savukārt nākas nobaudīt Jānim... Elzas [viņa sievas] attiecības ar viņas bērnības draugu Juri tam šķiet aizdomīgas.
1.1.reti Skaudība, nenovīdība.
PiemēriHarijs izjuta pat it kā greizsirdību, ka pa atvaļinājuma laiku to [kuģi] uztic kādam citam kapteinim.
- Harijs izjuta pat it kā greizsirdību, ka pa atvaļinājuma laiku to [kuģi] uztic kādam citam kapteinim.
Avoti: 3. sējums