Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
griezējs
griezējs -a, v.
griezēja -as, s.
1.Darītājs → griezt [2].
2.v.; tehn. Ierīce vai mašīna griešanai, arī sasmalcināšanai.
PiemēriVēlāk lūžņu sagatavošanas laukumā ievajadzējās autogēna griezēju.
  • Vēlāk lūžņu sagatavošanas laukumā ievajadzējās autogēna griezēju.
  • No šejienes [mazgātavas] barībai divi ceļi - vai nu uz griezēju, kas saknes sasmalcina, vai uz elevatoru..
Avoti: 3. sējums