Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
griezējs
griezējs -a, v.
griezēja -as, s.
1.Darītājs → griezt [2].
2.v.; tehn. Ierīce vai mašīna griešanai, arī sasmalcināšanai.
PiemēriVēlāk lūžņu sagatavošanas laukumā ievajadzējās autogēna griezēju.
Avoti: 3. sējums