Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
griezties1
griezties griežos, griezies, griežas, pag. griezos; refl.
1.Virzīties pa apli, ap savu asi.
PiemēriTraktora milzīgie riteņi griežas ar varenu spēku..
  • Traktora milzīgie riteņi griežas ar varenu spēku..
  • Elektriskā motora dzīts, griežas rotējošais rullis.
  • Tāpat kā Zeme, visas zvaigznes griežas ap savām asīm.
Stabili vārdu savienojumiGriežas kā vāvere ritenī.
1.1.Riņķot, parasti pa apli (dejā).
PiemēriPēc marša.. nāca valsis, un tūliņ jau radās arī pāri, kas sāka griezties starp degošo darvas mucu kārtīm.
  • Pēc marša.. nāca valsis, un tūliņ jau radās arī pāri, kas sāka griezties starp degošo darvas mucu kārtīm.
  • Dažreiz uz jahtas sanāca viesi, tad skanēja mūzika.. un dejā griezās cilvēku augumi.
1.2.Strauji riņķveidā virpuļot (par ūdeni).
PiemēriApakšā mutuļoja ūdens un griezās ap iebrukušajiem celmiem..
  • Apakšā mutuļoja ūdens un griezās ap iebrukušajiem celmiem..
  • ..tumšais ūdens lēnām griežas atvarā, nesdams līdzi no korķa gatavotos pludiņus.
  • ..ūdens virpulis jau griežās balts..
1.3.Virpuļot (pa gaisu) – par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.
PiemēriGaisā griežas vēja saceltās smiltis.
  • Gaisā griežas vēja saceltās smiltis.
  • Zeltainās lapas griezdamās lido uz zemi.
  • Kad uzpūta stepes vējš, gaisā griezās putekļu mākoņi.
  • ..pievakarē sāka putināt un sniegs griezās virpuļu virpuļiem.
  • Sacēlies ass vējš, un sāk griezties putenis.
Stabili vārdu savienojumi
2.parasti 3. pers. Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
PiemēriNo cūkas pūšļa taisītais tabakmaks nokļuva Mārtiņa Spāres kraupainajos pirkstos. Drīz istabā griezās zili dūmu mākoņi.
  • No cūkas pūšļa taisītais tabakmaks nokļuva Mārtiņa Spāres kraupainajos pirkstos. Drīz istabā griezās zili dūmu mākoņi.
  • Jumiķis jau vilka dūmus no mazās pīpītes, kuri griezās riņķos un krēslainā istabā izgaisa.
2.1.Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
PiemēriJurģu mieži sazēluši lieliski, leknākos klanos [laukumos] jau griezās sprogaini.
  • Jurģu mieži sazēluši lieliski, leknākos klanos [laukumos] jau griezās sprogaini.
  • Kāposti auga zili melni. Jūlija beigās tie sāka griezties galviņās, un augustā jau bija gatavas skaistas, čaukstošas kāpostgalviņas.
  • «Vai-i!» priecīgi iesaucās Jānītis, staigādams pa savu dārziņu, kurā jau sākušas griezties kāpostu galviņas.
Stabili vārdu savienojumiAug griezdamies.
  • Aug griezdamies idioma — Saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
3.Virzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriZeme griežas ap sauli.
  • Zeme griežas ap sauli.
  • Tikai ap kviešu kūļiem kā nekaunīgi viesi bariem vien griezās pelēkie zvirbuļi.
  • ..muša miegaini sīca, griezdamās ap blāvo lampiņas stiklu.
3.1.Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
Piemēri..[tirgū] varēja izšķirt arī no meijām sapīto dzērienu pārdošanas būdu. Ap kuru griezās viss ļaužu biezums.
  • ..[tirgū] varēja izšķirt arī no meijām sapīto dzērienu pārdošanas būdu. Ap kuru griezās viss ļaužu biezums.
  • Kad Paceru tēte [tēvs] tuvojās Kāpurkrogam, tad ļaudis jau ap to griezās kā bites ap stropu..
3.2.pārn. Nemitīgi vērsties (uz ko) – piemēram, par domām, sarunām.
PiemēriManas domas kā karuselis griežas ap vienu punktu - ap Tavu klusēšanu.
  • Manas domas kā karuselis griežas ap vienu punktu - ap Tavu klusēšanu.
  • Vakarā kopējās valodas griezās ap mežsargu.. un malkas meklēšanu.
  • Andrim galvā griežas visādi atriebības plāni.
4.Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
PiemēriGriezties pa labi.
  • Griezties pa labi.
  • Vēja rādītājs griežas pret ziemeļiem.
  • ..Andriksons griezās atpakaļ uz izcirtumu.
  • Gusts drūmi klusēja, reizēm nolamādams zirgu, kas griezās malā, lai paķertu kādu ceļmalas smilgu.
  • Pēc brokasta daži brauca pa čikstu.. Nāca arī kājnieki.. Un visi griezās uz Andžēnu sētu.
4.1.Mainīt virzienu (par vēju).
PiemēriVējš griežas ziemeļos.
  • Vējš griežas ziemeļos.
4.2.Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
PiemēriCeļš griežas pa labi.
  • Ceļš griežas pa labi.
4.3.Mainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus.
PiemēriGriezties uz sāniem.
  • Griezties uz sāniem.
  • Griezties uz muguras.
  • Asa sāpe pakausī spieda viņu pagriezties sāņus. Griezdamies viņš dzirdēja, ka spraukstēdami atplīsa klonam pielipuši mati..
4.4.Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) – par laika posmu, laika apstākļiem.
PiemēriDiena griežas pret vakaru.
  • Diena griežas pret vakaru.
  • Laiks griežas uz lietu.
  • Skaidri varēja just, ka laiks jau griežas uz pavasara pusi. Uzsnigušajam sniegam aizvien sekoja vējains lietus..
  • Kaut gan augustā vasara jau griežas uz rudens pusi, tomēr šai mēnesī gaidāmas karstas jo karstas sportiskas cīņas.
4.5.pārn. Attīstīties, no risēt (citādi).
PiemēriVisam vajag par labu griezties.
  • Visam vajag par labu griezties.
5.Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot). Doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
PiemēriGriezties pie drauga pēc padoma.
  • Griezties pie drauga pēc padoma.
  • Griezties pie ārsta.
  • «Un kāpēc Pērkonu Marijai vajadzēja purvā piešķirt zemi?» Mirdza griezās pie Priedes Jāņa. «Vai tad labas zemes nepietiek?»
  • Te nu ir jaunā skolotāja, kas grib būt viņiem [skolēniem] mātes un māsas vietā. Pie tās var griezties droši, un viņa būs arvien laba un mīļa.
  • Ārvalstniekiem ir tiesības griezties Latvijas PSR tiesās..
Stabili vārdu savienojumi(Visas) iekšas griežas. Galva griežas (apkārt, arī riņķī). Galvā griežas.
Avoti: 3. sējums