Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grota
grota -as, s.
grote -es, dsk. ģen. -šu, s.
Dabiska vai mākslīgi izveidota ala. Arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
PiemēriAlas grotas.
  • Alas grotas.
  • ..alas no krasta nekādi nav pieejamas, toties tanīs lieliski var iebraukt ar visu laivu. Vienas grotas pašā galā atrodas neliels sēklis, uz kura iespējams izkāpt.
  • Ar savu varenumu neizdzēšamu iespaidu atstāj 38 metrus augstā grota, kuru sauc par Koncertzāli. Tajā var novietoties apmēram desmit tūkstoši cilvēku.
  • ..eja paplašinājās, un mednieks nonāca plašā grotā.
  • Un dveš no grotes Tikai vēsums noslēpumains Un reizē spirdzinošu veldzi dod Un biedē.
Avoti: 3. sējums