groteskums
groteskums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → grotesks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAktiera radītā tēla groteskums.
- Aktiera radītā tēla groteskums.
- Meistars [kokgriezējs] bija dabas radītos deformējumus citur nogludinājis, citur padziļinājis un piedevis šiem tēliem līdz groteskumam izteiksmīgus vaibstus.
Avoti: 3. sējums