Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grozījums
grozījums -a, v.
1.parasti vsk. Paveikta darbība → grozīt1.
PiemēriViņa grozīja galvu un kļuva nopietnāka. Viņam patika galvas grozījums un tāpat arī nopietnība.
2.Paveikta darbība, rezultāts → grozīt2. Izmaiņa.
PiemēriVilcienu saraksta grozījums.
Avoti: 3. sējums