Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grozīties
grozīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem.
PiemēriNemierīgi grozīties apkārt.
  • Nemierīgi grozīties apkārt.
  • Grozīties miegā.
  • Lilija bija izvilkusi no krustmātes skapja savu tautas tērpu un jau laikus sāka posties, grozīdamās spogulīša priekšā un taujādama, vai matus saspraust pakausī vai pīt bizēs.
  • Viņš grozījās krēslā, te padevās uz priekšu tā, ka gandrīz vai nošļuka uz grīdas, te, it kā atsperes sviests, atsprāga atpakaļ.
  • ..upes vidū paceļas virs ūdens milzu līdaka un grozās uz vienu pusi, uz otru.
  • ..ilgi straumē grozījās kāds plostam norāvies baļķis..
2.sar. Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
PiemēriGrozīties pa istabu.
  • Grozīties pa istabu.
  • Grozīties pa savu dārzu.
  • Pagalmā grozījās arī citi cilvēki. Ozoli padeva labdienu.
  • ..mašīna Rūtiņu pievilka ar neatvairāmu spēku. Tur vien viņš apkārt grozījās, ja tikai meistars kaut kur neaizsūtīja.
  • «Ņina! Doktor!» brigadieris sauca, ar acīm meklēdams sanitāri, kura tepat visu laiku bija grozījusies.
2.1.pārn. Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
Piemēri«Nu labi, man nav lādzīga uzvalka, bet kas par to? Tajās aprindās, kur es grozos, cilvēku nevērtē pēc drēbēm.»
  • «Nu labi, man nav lādzīga uzvalka, bet kas par to? Tajās aprindās, kur es grozos, cilvēku nevērtē pēc drēbēm.»
  • Spēju uzstāties un spīdēt jebkurā sabiedrībā Leons izkopa līdz pilnībai. Kur vien viņš grozījās, visi apbrīnoja viņa staltumu, eleganto iznesību un pārliecinošo valodu.
  • «Padomā, kā tu dzīvo, kādi cilvēki grozās ap tevi.»
3.parasti 3. pers.; savienojumā ar prievārdu «ap»; sar. Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) – par sarunām, domām u.tml.
PiemēriSarunas grozījās vairāk ap zemes darbiem. Sprieda par to, kura sēja būšot labāka, agrīnā vai vēlīnā, un pēdīgi sāka viens otrs šo to pastāstīt no piedzīvojumiem.
  • Sarunas grozījās vairāk ap zemes darbiem. Sprieda par to, kura sēja būšot labāka, agrīnā vai vēlīnā, un pēdīgi sāka viens otrs šo to pastāstīt no piedzīvojumiem.
  • Valodas sāka grozīties ap Jāņa darbu un galvenām kārtām ap peļņu. Dēls stāstīja, ka pelnot dažreiz ap piecdesmit rubļu mēnesī..
4.parasti 3. pers. Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju).
Piemēri«Man arī kājas sāka salt,» Kājauts sacīja un piesita savas zābakos iemauktās kājas pāri reižu ātri pie zemes. «Laiks grozījies.»
  • «Man arī kājas sāka salt,» Kājauts sacīja un piesita savas zābakos iemauktās kājas pāri reižu ātri pie zemes. «Laiks grozījies.»
  • «Vējš grozīsies, ļaudis brauks mūs meklēt.»
  • Pliksala laiks negrozījās gandrīz divas nedēļas.
4.1.Par dzīves apstākļiem, laikmetu u. tml.
PiemēriViss dzīvē var grozīties.
  • Viss dzīvē var grozīties.
  • «Kāpēc tad mums jābūt tiem nemiera cēlājiem? Ko tad vari pateikt, kā laiki kādreiz grozās. Vienmēr labāk ar labu.» [Saka saimnieks.]
  • «Bet, kad būsim saprecējušies, tad viss grozīsies.»
5.parasti 3. pers.; savienojumā ar prievārdu «ap»; sar. Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
PiemēriSpriežot pēc.. minētajiem datiem, 1795. gadā Baldonē ārstējušies 113 slimnieku. Arī nākamajās vasarās līdz gadsimtu mijai to skaits grozās ap 100.
  • Spriežot pēc.. minētajiem datiem, 1795. gadā Baldonē ārstējušies 113 slimnieku. Arī nākamajās vasarās līdz gadsimtu mijai to skaits grozās ap 100.
6.sar. Runāt aplinkus, izvairoties no tiešas atbildes.
PiemēriNu šī stostīsies, nu šī grozīsies, nemaz lēti sadomāt; beidzot tad, tad teiks gan to vārdu «jā»..
  • Nu šī stostīsies, nu šī grozīsies, nemaz lēti sadomāt; beidzot tad, tad teiks gan to vārdu «jā»..
Stabili vārdu savienojumiLieta grozās (ap ko).
Avoti: 3. sējums