grozīties
grozīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem.
PiemēriNemierīgi grozīties apkārt.
2.sar. Būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
PiemēriGrozīties pa istabu.
2.1.pārn. Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
Piemēri«Nu labi, man nav lādzīga uzvalka, bet kas par to? Tajās aprindās, kur es grozos, cilvēku nevērtē pēc drēbēm.»
3.parasti 3. pers.; savienojumā ar prievārdu «ap»; sar. Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) — par sarunām, domām u.tml.
PiemēriSarunas grozījās vairāk ap zemes darbiem. Sprieda par to, kura sēja būšot labāka, agrīnā vai vēlīnā, un pēdīgi sāka viens otrs šo to pastāstīt no piedzīvojumiem.
4.parasti 3. pers. Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju).
Piemēri«Man arī kājas sāka salt,» Kājauts sacīja un piesita savas zābakos iemauktās kājas pāri reižu ātri pie zemes. «Laiks grozījies.»
4.1.Par dzīves apstākļiem, laikmetu u. tml.
PiemēriViss dzīvē var grozīties.
5.parasti 3. pers.; savienojumā ar prievārdu «ap»; sar. Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
PiemēriSpriežot pēc.. minētajiem datiem, 1795. gadā Baldonē ārstējušies 113 slimnieku. Arī nākamajās vasarās līdz gadsimtu mijai to skaits grozās ap 100.
6.sar. Runāt aplinkus, izvairoties no tiešas atbildes.
PiemēriNu šī stostīsies, nu šī grozīsies, nemaz lēti sadomāt; beidzot tad, tad teiks gan to vārdu «jā»..
Stabili vārdu savienojumiLieta grozās (ap ko).
Avoti: 3. sējums