grupēties
grupēties parasti dsk., -ējamies, pag. -ējāmies; refl.
1.Apvienojiesgrupās, dalīties grupās.
PiemēriĻaudis grupējas nelielos pulciņos.
1.1.Pulcēties (kur, ap ko), izvietoties (noteiktā kārtībā).
PiemēriViņa līdzstrādnieki! Arvīds Salums sēdēja uz paaugsta ķebļa... un viņi grupējās puslokā visapkārt.
2.parasti 3. pers. Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) — piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
PiemēriAp kritušo cīnītāju laukumu.. grupējas pašas skaistākās celtnes.
Avoti: 3. sējums