grupēties
grupēties parasti dsk., -ējamies, pag. -ējāmies; refl.
1.Apvienojiesgrupās, dalīties grupās.
PiemēriĻaudis grupējas nelielos pulciņos.
- Ļaudis grupējas nelielos pulciņos.
- Ekskursanti grupējās trīs daļās.
- Viesi sāka lasīties nost no galda un grupēties pulciņos gan uz mūrīša, gan uz gultām.
1.1.Pulcēties (kur, ap ko), izvietoties (noteiktā kārtībā).
PiemēriViņa līdzstrādnieki! Arvīds Salums sēdēja uz paaugsta ķebļa... un viņi grupējās puslokā visapkārt.
- Viņa līdzstrādnieki! Arvīds Salums sēdēja uz paaugsta ķebļa... un viņi grupējās puslokā visapkārt.
- «Vai tad nāksiet uz muižu dancot?» pēdīgi viņš noprasīja jauniešiem, kas grupējās ap Upmali.
- Uz skatuves grupējās muzikanti.
- Jau skrejot viņi [kareivji] grupējās noteiktā kārtībā..
2.parasti 3. pers. Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) – piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
PiemēriAp kritušo cīnītāju laukumu.. grupējas pašas skaistākās celtnes.
- Ap kritušo cīnītāju laukumu.. grupējas pašas skaistākās celtnes.
- Puslokā ap līkkājainu ķīniešu galdiņu grupējās mīksti polsterētas taburetes..
- Ap šo rajona pilsētu grupējas vecas padomju saimniecības.
Avoti: 3. sējums