grīste
grīste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis. No vairākiem pavedieniem darināts vijums.
PiemēriLinu grīste.
- Linu grīste.
- Sasiet kārtis ar kārklu grīstēm.
- Sagriezt dvieli grīstē.
- Viņš sāka strādāt vēl centīgāk, nikni tverdams kūļus un savilkdams ar salmu grīsti tik cieši, it kā gribētu tos vai nožņaugt.
- Beidzot viņš abus tīklus savija grīstē, pārsvieda pār plecu un devās uz mājām.
- Veicīgi [meitene] sagrieza matus grīstē, apmeta lakatiņu un izsteidzās laukā.
- Stiklu galvenā priekšrocība ir tā, ka tos var izgatavot visdažādākajā formā, piemēram, var radīt šķiedras un savīt tās grīstēs.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)iet grīstē. (Sa)laist grīstē.
- (Sa)iet grīstē sar. — Sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
- (Sa)laist grīstē sar. — (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē — (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
1.1.Tas, kas ir savelts, savēlies (parasti par augiem, spalvām u. tml.).
PiemēriVējš dzenā pērnās kūlas grīstes, Zirga krēpes savēlušās grīstēs.
- Vējš dzenā pērnās kūlas grīstes, Zirga krēpes savēlušās grīstēs.
- «Katru siena kušķīti, katru āboliņa grīsti no lielceļa uzņēmu.»
- Istaba baļķu sienām, nomelnējušiem griestiem.- gar kuru sijām tīņojas sodrēju grīstes.
2.Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
PiemēriDūmu grīste.
- Dūmu grīste.
- Cita pēc citas pilsētā iebrauca mašīnas. Kad tās apstājās tirgus laukumā, pāri jumtiem augstu gaisā uzvijās pelēka putekļu grīste.
- No upes cēlās balti miglas vāli un garām, viļņveidīgām grīstēm stiepās pļavās.
3.Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
PiemēriIevadīt lidmašīnu grīstē.
- Ievadīt lidmašīnu grīstē.
- Gribēju mācīties par lidotāju.
- Gulēju, un sapņos man rādījās, it kā es debesīs grīstes grieztu.
- Ložmetēja kārta ķēra [lidmašīnas] kreiso spārnu. «Čaika» zaudēja vadību un pār gāja grīstē. Strauji tuvojās zeme. Taču pieredzējušais lidotājs mašīnu izveda no grīstes.
Avoti: 3. sējums