guļbūve
guļbūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
PiemēriApaļkoku guļbūve.
2.parasti vsk. Būves veids — koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
PiemēriAugļu dārza malā bija veca, guļbūvē celta māja.
Avoti: 3. sējums