guļbūve
guļbūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
PiemēriApaļkoku guļbūve.
- Apaļkoku guļbūve.
- Baļķu guļbūve.
- Guļbūves siena.
2.parasti vsk. Būves veids – koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
PiemēriAugļu dārza malā bija veca, guļbūvē celta māja.
- Augļu dārza malā bija veca, guļbūvē celta māja.
- Ēkas bija celtas guļbūves tehnikā, ielaižot gala sienas starp sānsienām.
Avoti: 3. sējums