guldziens
guldziens -a, v.
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → guldzēt1.
PiemēriViļņu guldzieni.
1.1.Malks, ko skaļi norij.
PiemēriViņš pielēja paprāvu slīpēta stikla glāzīti, vienā guldzienā izdzēra sausu..
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → guldzēt2.
PiemēriKatrs dīvajietis zināja Preimaņa trejus smieklus. Lielie sākās spēji.. Pašu pirmo guldzienu tad parasti pavadīja spēcīgs pļaukas blieziens pa kaimiņa ceļgalu..
Avoti: 3. sējums