Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gumijot
gumijot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; parasti divd. formā: gumijots.
1.Piesūcināt ar gumiju.
PiemēriTad no verandas iznāca jauns, garš cilvēks zilā, eļļainā dungriņā, ar gumijas zābakiem kājās, gumijota auduma uzročiem..
  • Tad no verandas iznāca jauns, garš cilvēks zilā, eļļainā dungriņā, ar gumijas zābakiem kājās, gumijota auduma uzročiem..
  • Mēs ielecam laivā un strauji iramies uz krastu, kur jau gaida gumijotā mētelī ģērbies vīrs gariem zvejnieku zābakiem kājās.
2.Apvilkt ar gumiju.
Piemēri..ratiņu riteņi ir gumijoti un balstās uz lodīšu gultņiem..
  • ..ratiņu riteņi ir gumijoti un balstās uz lodīšu gultņiem..
  • ..Ģirts pamanīja.. pievadcauruļu gumijotos vijumus.
Avoti: 3. sējums