Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
haiduks
haiduks -a, v.; vēst.
1.Partizāns, kas cīnījās pret turku sultāna jūgu (Balkonos, Ungārijā, Moldāvi jā no 15. līdz 19. gadsimtam).
PiemēriDažkārt viņa [rumāņu rakstnieka] grāmatās parādījušies arī haiduku tēli, kas iemieso apspiesto masu anarhistisko dumpīgumu, varoņi, kurus apmirdz leģendāras slavas oreols.
2.Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā). Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
Avoti: 3. sējums