Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
harmonijs
harmonijs -a, v.
Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
Piemēri..es sēžu skolas nama lievenī un klausos, kā brālis istabā spēlē veco harmoniju.
Avoti: 3. sējums