Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
haubice
haubice -es, dsk. ģen. -ču, s.
Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
PiemēriHaubiču uguns.
Avoti: 3. sējums