heks
heks -a, v.
Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
Piemēri..ēdienu kartē ir tikai cepta menca un vārīta merlūza jeb heks.
- ..ēdienu kartē ir tikai cepta menca un vārīta merlūza jeb heks.
- Liela grupa kuģu beidz savu zvejas sezonu tālu rietumos, pie Kanādas krastiem, un sūta šurp savu devumu - siļķes, kā arī sudrabotos hekus - šīs garšīgās un barības ziņā augstvērtīgās zivis.
Stabili vārdu savienojumiSudrabotais heks.
- Sudrabotais heks — Merlūza.
Avoti: 3. sējums