Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
heliocentrisks
heliocentrisks -ais; s. -a, -ā; astr.
1.Tāds, kura centrā ir Saule.
PiemēriAutomātiskā stacija.. tika ievadīta heliocentriskā lidojuma trajektorijā..
2.Saistīts ar heliocentrismu, tam raksturīgs.
PiemēriKopernika sludinātais heliocentriskais pasaules uzskats iekaroja arvien vairāk gaišu prātu.
Avoti: 3. sējums