Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
heliocentrisks
heliocentrisks -ais; s. -a, -ā; astr.
1.Tāds, kura centrā ir Saule.
PiemēriAutomātiskā stacija.. tika ievadīta heliocentriskā lidojuma trajektorijā..
  • Automātiskā stacija.. tika ievadīta heliocentriskā lidojuma trajektorijā..
2.Saistīts ar heliocentrismu, tam raksturīgs.
PiemēriKopernika sludinātais heliocentriskais pasaules uzskats iekaroja arvien vairāk gaišu prātu.
  • Kopernika sludinātais heliocentriskais pasaules uzskats iekaroja arvien vairāk gaišu prātu.
  • Heliocentriskās teorijas pirmais uzmetums attiecināms uz laiku no 1503. gada līdz 1510. gadam, kad Koperniks dzīvoja Lidzbarkā..
Avoti: 3. sējums