hercogs
hercogs -a, v.; vēst.
1.Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
Piemēri..Kurzemes hercoga varu ierobežoja ne tikai Polijas virskundzība, bet arī vietējā muižniecība..
2.Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā. Persona, kam ir šāds tituls.
Piemēri..šķīvis [ar augļiem] varēja iepriecināt pat Devonširas hercogu, kura devīze bija: «Ēst, sagremot un mirt!»
Avoti: 3. sējums