hercogs
hercogs -a, v.; vēst.
1.Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
Piemēri..Kurzemes hercoga varu ierobežoja ne tikai Polijas virskundzība, bet arī vietējā muižniecība..
- ..Kurzemes hercoga varu ierobežoja ne tikai Polijas virskundzība, bet arī vietējā muižniecība..
- ..būvmeistars Preiss jaunceļamajai hercoga pilij Jelgavā uzbūvēja.. itāliešu zelmini.
- Kā zināms, 1775. gadā ģeniālais vācu dzejnieks un domātājs Gēte pārcēlās uz Veimāru un kļuva hercoga Kārļa Augusta galmā par ministru.
2.Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā. Persona, kam ir šāds tituls.
Piemēri..šķīvis [ar augļiem] varēja iepriecināt pat Devonširas hercogu, kura devīze bija: «Ēst, sagremot un mirt!»
- ..šķīvis [ar augļiem] varēja iepriecināt pat Devonširas hercogu, kura devīze bija: «Ēst, sagremot un mirt!»
Avoti: 3. sējums