Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
herolds
herolds -a, v.; vēst.
Viduslaikos — lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis. Kārtības uzturētājs ceremonijās. Pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
PiemēriJātnieki senlaicīgos heroldu tērpos.. parādās Jūrmalas ielās, aicinādami viesus uz svinībām Dzintaros.
Avoti: 3. sējums