Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
heteroze
heteroze -es, s.; parasti vsk.; biol.
Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
PiemēriVienas paaudzes heteroze.
  • Vienas paaudzes heteroze.
  • Tā kā izcilie koki parasti ir auguši teritoriālā ziņā attālu cits no cita, tiem krustojoties rodas tā saucamā heteroze - dzīves spēju palielināšanās nākamajā paaudze, kas izaug no šādas krustošanas ceļā iegūtām sēklām.
  • Heterozes izmantošana gurķu selekcijā ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā palielināt gurķu izturību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem..
Avoti: 3. sējums