himera
himera -as, s.
Sengrieķu mitoloģijā — uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.
PiemēriUn, ietinušās zaigojošā sarmā, Kā sargi himeras pie torņiem stāv, Bet iekšā Itālijas baltais marmors Zem tumsas pielietajām velvēm blāv.
Avoti: 3. sējums