Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
hipijs
hipijs -a, v.
hipija -as, s.
Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
PiemēriJa runā par hipiju politisko būtību, tad jāsaka: kaut gan viņu dumpošanās ir dramatiska, viņi tomēr uzskata par labāku.. slēpties no īstenības, nevis cīnīties par tās pārveidošanu.
Avoti: 3. sējums