Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
histēriķis
histēriķis -ķa, v.
histēriķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks, kas slimo ar histēriju. Arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
Avoti: 3. sējums