hloramīns
hloramīns -a, v.; parasti vsk.; ķīm.
Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
PiemēriNo lauka nāca smaržīga meža vēsma, tikai to pārmāca hloramīna sausā smarža. Ar hloramīnu bija mazgātas grīdas..
Avoti: 3. sējums