hloramīns
hloramīns -a, v.; parasti vsk.; ķīm.
Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
PiemēriNo lauka nāca smaržīga meža vēsma, tikai to pārmāca hloramīna sausā smarža. Ar hloramīnu bija mazgātas grīdas..
- No lauka nāca smaržīga meža vēsma, tikai to pārmāca hloramīna sausā smarža. Ar hloramīnu bija mazgātas grīdas..
- Istaba, kurā atrodas slimnieks, biežāk jāvēdina.. Telpa jāuzkopj ar mitru lupatu, izmantojot.. 1% hloramīna šķīdumu.
- ..ieteicams bez tam vēl vannu dezinficēt. Šim nolūkam vannas sienas aplaista ar 5% hlorkaļķu šķīdumu vai 2% hloramīna šķīdumu.
Avoti: 3. sējums