Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
holocēns
holocēns -a, v.; parasti vsk.; ģeol.
Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
PiemēriŠie rezervāta purvi intensīvi sāka attīstīties pēcledus laikmeta jeb holocēna vidū vai arī holocēna beigās.
  • Šie rezervāta purvi intensīvi sāka attīstīties pēcledus laikmeta jeb holocēna vidū vai arī holocēna beigās.
  • ..Latvijas fauna izveidojusies pēcledus laikmetā jeb holocēna, kas sākās pirms 10-12 tūkstošiem gadu.
Avoti: 3. sējums