holocēns
holocēns -a, v.; parasti vsk.; ģeol.
Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
PiemēriŠie rezervāta purvi intensīvi sāka attīstīties pēcledus laikmeta jeb holocēna vidū vai arī holocēna beigās.
Avoti: 3. sējums