Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
horizontāle
-es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Taisne, kas ir paralēla horizonta plaknei.
2.Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
Avoti: