Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
hroms
hroms -a, v.; parasti vsk.
1.Ķīmiskais elements – zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls.
PiemēriHroma tērauds.
  • Hroma tērauds.
  • Hroma oksīda piemaisījumi minerālos rada intensīvu sarkanu.., zaļu.. un violetu krāsu..
  • Lai tērauds nerūsētu, pievieno niķeli un hromu..
2.Hromāda.
PiemēriDažas fabrikas apavus gatavo tikai no lētā cūkādas hroma.
  • Dažas fabrikas apavus gatavo tikai no lētā cūkādas hroma.
  • Bet zābaki - gluži jauni hroma zābaki!
Avoti: 3. sējums