Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
humanitāte
humanitāte -es, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Cilvēciskums. Arī cilvēcība.
Piemēri..humanitāte nevar būt tur, kur nav cīņas par cilvēka labklājību, par viņa vispusīgu attīstību.
  • ..humanitāte nevar būt tur, kur nav cīņas par cilvēka labklājību, par viņa vispusīgu attīstību.
  • Viens no tādiem kardinālajiem [padomju literatūras] jautājumiem ir jautājums par humanitāti, par cilvēciskumu un tā pamatiem.
Avoti: 3. sējums