Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
hunta
hunta -as; s.
1.Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
2.Reakcionāru militāru personu grupa, politiska kliķe, kas valstī sagrābusi varu.
Piemēri..Čīles Komunistiskās partijas vadība nākusi klajā ar aicinājumu, kurā atmaskots jauns asiņains militārās huntas noziegums.
Avoti: 3. sējums