ideālisms
ideālisms -a, v.
1.filoz. Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
PiemēriAristoteļa uzskats par to, ka telpa ir galīga, ka tai ir robeža, noveda ideālismā. Jau pats Aristotelis jautāja, «kas atrodas aiz telpas robežām», un atbildēja, ka tur ir dievu miteklis. To pašu sludina arī reliģija.
- Aristoteļa uzskats par to, ka telpa ir galīga, ka tai ir robeža, noveda ideālismā. Jau pats Aristotelis jautāja, «kas atrodas aiz telpas robežām», un atbildēja, ka tur ir dievu miteklis. To pašu sludina arī reliģija.
- ..izlasīju Ļeņina grāmatu «Materiālisms un empiriokriticisms». Tā sāka kliedēt ideālisma miglu manu acu priekšā.
- Subjektīvā ideālisma pārstāvji estētikā apgalvo, ka visas vērtības mākslas darba saturā ienes ar sabiedrību nesaistīts, objektīvās īstenības likumībām nepakļauts radītājs indivīds, viņa domu, jūtu un ideālu vienreizība.
Stabili vārdu savienojumiObjektīvais ideālisms. Subjektīvais ideālisms.
- Objektīvais ideālisms — Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- Subjektīvais ideālisms — Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
2.Tieksme sekot cildeniem ideāliem, ticība tiem, cenšanās tos realizēt.
Piemēri..jurisprudence viņai likās advokātu - veikalnieku audzētava, kur cilvēks pamazām zaudē ideālismu un kļūst par aprēķinātāju, praktiķi, kas gatavs aizstāvēt blēžus un zagļus, ja tikai viņam par to samaksā.
- ..jurisprudence viņai likās advokātu - veikalnieku audzētava, kur cilvēks pamazām zaudē ideālismu un kļūst par aprēķinātāju, praktiķi, kas gatavs aizstāvēt blēžus un zagļus, ja tikai viņam par to samaksā.
- Uzņēmības Kaķītim nebija trūcis, tāpat kā līdz asarām svētsvinīga ideālisma.
- Bareta uz pirmo stundu atnāk ar naivu ideālismu, dziļu ticību savam aicinājumam un skolotāja darba svētumam..
Avoti: 3. sējums