ideālisms
ideālisms -a, v.
1.filoz. Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
PiemēriAristoteļa uzskats par to, ka telpa ir galīga, ka tai ir robeža, noveda ideālismā. Jau pats Aristotelis jautāja, «kas atrodas aiz telpas robežām», un atbildēja, ka tur ir dievu miteklis. To pašu sludina arī reliģija.
Stabili vārdu savienojumiObjektīvais ideālisms. Subjektīvais ideālisms.
2.Tieksme sekot cildeniem ideāliem, ticība tiem, cenšanās tos realizēt.
Piemēri..jurisprudence viņai likās advokātu - veikalnieku audzētava, kur cilvēks pamazām zaudē ideālismu un kļūst par aprēķinātāju, praktiķi, kas gatavs aizstāvēt blēžus un zagļus, ja tikai viņam par to samaksā.
Avoti: 3. sējums