Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ideālists
ideālists -a, v.
ideāliste -es. dsk. ģen. -stu, s.
1.Ideālisma (1) piekritējs.
PiemēriHēgelis bija objektīvais ideālists. Viņš atzina, ka daba eksistē reāli kā absolūtā gara esamības veids.
2.Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
PiemēriVeidenbaums aiziet bojā kā liels ideālists, kas neprot un negrib piemēroties dzīves praktiskajiem prasījumiem un cilvēku remdenai vidišķībai.
Avoti: 3. sējums