Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iečivināties
iečivināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
Piemēri..zīlītes skraidīja ap priežu stumbriem un brīžiem iečivinājās. Bet viņu sīkās balstiņas apslāpa meža mierā..
1.1.pārn. Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm).
Piemēri«Kad es tev saku! Es tev varu iedot bļodiņu.» - «Mums ir jauna bļodiņa,» iečivinājās arī Marta.
Avoti: 3. sējums