iečivināties
iečivināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
Piemēri..zīlītes skraidīja ap priežu stumbriem un brīžiem iečivinājās. Bet viņu sīkās balstiņas apslāpa meža mierā..
- ..zīlītes skraidīja ap priežu stumbriem un brīžiem iečivinājās. Bet viņu sīkās balstiņas apslāpa meža mierā..
- Klusums. Tikai koku zaros iečivinājās pa kādam putnam.
1.1.pārn. Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm).
Piemēri«Kad es tev saku! Es tev varu iedot bļodiņu.» - «Mums ir jauna bļodiņa,» iečivinājās arī Marta.
- «Kad es tev saku! Es tev varu iedot bļodiņu.» - «Mums ir jauna bļodiņa,» iečivinājās arī Marta.
Avoti: 3. sējums