ieēst
ieēst -ēdu, -ēd, -ēd, pag. -ēdu; trans.
1.Nedaudz apēst.
Piemēri«Bet vai tu, Sarmīt, negribi kaut ko ieēst?»
1.1.intrans.
Piemēri..saimniece uzlika galdā katlu ar vārītiem kartupeļiem un aicināja karavīrus ieēst.
2.Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
PiemēriSuns ieēdis ar gaļu indi.
Avoti: 3. sējums