ieēst
ieēst -ēdu, -ēd, -ēd, pag. -ēdu; trans.
1.Nedaudz apēst.
Piemēri«Bet vai tu, Sarmīt, negribi kaut ko ieēst?»
- «Bet vai tu, Sarmīt, negribi kaut ko ieēst?»
- Inita nomazgājās, ieēda sviestmaizes ar tēju.
- «Nāc iedzer kafiju,.. un citronu tu vari ieēst..»
1.1.intrans.
Piemēri..saimniece uzlika galdā katlu ar vārītiem kartupeļiem un aicināja karavīrus ieēst.
- ..saimniece uzlika galdā katlu ar vārītiem kartupeļiem un aicināja karavīrus ieēst.
- «No kurienes nākdama?» Kristīne pajautāja un nolika viešņai priekšā šķīvi. «Ieēd kopā ar mums!»
- ..Gijo iegāja kādā nomales restorānā, lai drusku ieēstu.
2.Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
PiemēriSuns ieēdis ar gaļu indi.
- Suns ieēdis ar gaļu indi.
- ..viņš aizskrēja uz ganību vietu un sāka to pārstaigāt, meklēdams vietu, kur būtu bijusi lūžņu kaudze, no kuras govs varēja ieēst naglas.
Avoti: 3. sējums