ieņēmība
ieņēmība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → ieņēmīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJaunās [augļaugu] šķirnes potcelma ietekmē var izmainīt salizturību, ieņēmību pret slimībām, ienākšanās laiku..
2.reti Vispārināta īpašība → ieņēmīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIeņēmība uz visu, kas jauks.
Avoti: 3. sējums