ieņurcīt
ieņurcīt -ņurcu, -ņurci, -ņurca, retāk -ņurku, -ņurki, -ņurka, pag. -ņurcīju; trans.
1.Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
PiemēriGalvā viņam gluži jauna, melna platmale, mugurā tikai mazliet ieņurcīts, melns uzvalks..
2.Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
PiemēriIeņurcīt kabatā papīru.
Avoti: 3. sējums