iešņūkt
iešņūkt -šņūcu, -šņūc, -šņūc, pag. -šņūcu; apv.
2.intrans.; parasti 3. pers. Ieplūst (degunā).
PiemēriEs varu vai raudāt, cik sirds ir grūta. Man atkal kaut kas slapjš iešņūc degunā.
Avoti: 3. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis