iežņaugt
iežņaugt -žņaudzu, -žņaudz, -žņaudz, pag. -žņaudzu; trans.
1.Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas). Cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) — par apģērbu.
Piemēri..Beidem vajadzēja apvilkt tīru, sniegbaltu žaketi, kaklu iežņaugt kravatē..
1.1.Ieaut ļoti šauros apavos (kājas). Cieši ietvert (kājas) — par apaviem.
PiemēriBērtulis ar prieku atsaucās aicinājumam [uz deju], un to viņš būtu darījis arī līdz notirpumam kurpē iežņaugtas stīvas kājas dēļ..
1.2.Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
PiemēriIežņaugt zīmīti saujā.
1.3.Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
PiemēriPadusē svešais bija iežņaudzis ar auklu apsietu portfeli.
1.4.pārn. Cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu).
PiemēriOrdeņa pils vietā Mēmeles un Mūsas iežnaugtajā trīsstūrī rēgojās vienīgi mūru grausti..
2.parasti divd. formā: iežņaugts Sašaurināts.
Piemēri..jocīgs viņiem šķita šis svešais kungs ārzemju fasona mētelī ar iežņaugtu vidukli..
Avoti: 3. sējums