ieadījums
ieadījums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → ieadīt1.
PiemēriRūpīgs ieadījums.
- Rūpīgs ieadījums.
- Viņa parada jaciņas elkonī izdegušu caurumu. «Izlabosim,» saka un meklē piemērotu dzijas toni. «Bet vai ieadījums neatšķirsies no pārējā?» vaicā kliente.
Avoti: 3. sējums