iebēgt
iebēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIebēgt mežā.
- Iebēgt mežā.
- Iebēgt istabā.
- Iebēgt pa vārtiņiem dārzā.
- Bērns iebēga pie mātes.
- ..Andriksons atkal pārskrēja pār ceļu un iebēga mežā.
- Meitene iebēg dziļāk vārtu telpā.
- Lība, plikām rokām un pleciem iznākusi no klēts uz lieveņa.., iebēga atpakaļ.
Avoti: 3. sējums